svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

MEMNUM OLDUM!

Man patīk nedēļas, kad nav jādomā par datumiem - 7diena 17mitais!
Iemācījos nedēļas dienas pa turcisko. Labs, ne ?

Baigā kārumniece vispār! Ēdu daudz turku saldējumu (dondurma) un sapratu, ka visgaršīgākais ir aveņu!






Taču tam visam pa virsu 4 dienas nedēļā spēlējos tenisu (Tenisa skolotājs māk žonglēt. Es ar iemācīšos.), 


Man of the year!


iepatikās arī pingpongs, un burāšana pagaidām izpaužas kā četru stundu vizināšanās ar motorlaivu, palīdzot mācīt mazos.




Vienu dienu izdomājām braukt uz pludmali, jo netālu no mūsu mājas ir tikai
jūras krasts ar kafejnīcām, molu un pastaigu vietām, taču sauļošanos jāpārceļ uz citurieni (tā jau uz mums skatās kā uz svešiniecēm).
Nosauļojos nepajokam! Kā latviešu brūnās govis!








Man garšo turku ēdiens, patīk laipnie kaimiņi (kuri katru vakaru aicina uz tēju),
prieks iepazīt arvien jaunus cilvēkus un apmeklēt skaistas vietas.  Manas acis staro.

Tikām arī avīzē. Še ku re ku!

Pagaidām vairāk atpūšamies nekā strādājam!
Pastaigas. Sarunas. Tēja (Tradīcija. Man jau garšo. Dzert un dzert.)
 5dienas un 7dienas tirgus, kur var ieķert visādus labumus.
Vakari pie mola.  

P.S. Pietrūkst jau man tā Latvija un, ja tā godīgi - nekur nav tik labi kā mājās pie JUMS!







ceturtdiena, 2012. gada 7. jūnijs

hoş geldin, Aija!

Selam!


Jau 7.diena (naktī sākas 8.). Nevar saprast. Liekas, ka dzīvojos te jau pa ilgo, taču vēl tik daudz kas nav iepazīts, izdarīts un piepildīts.

+ Mums kā laimīgam pārim ar spānieti ir piešķirts skaists dzīvoklīts.)  
 
Uz viņu klaviatūras ir divi i (viens ar punktiņu, viens bez). Jāpierod ik pa laikam - tāpat kā uzradās jaunie feisbukotie draugi - nevienam nepatika, bet beigās AIZIET!

Skautu nometne. Skolas. Neredzīgo cilvēku asociācija.
Ingliš. Turkiš. Speniš. Mācīšos turku folk dances.

Krāsaini cilvēki, kustības un tērpi. Aijai patika.
Pašā saules karstumā un plaukumā. Vējiņ, pūt stabulīt...

Tā tur atkal smaida.

Aizved mani uz Munameģi!

Pamatskola mazā ciematiņā.

Kur tad tā Letonya ir?
Izrādīte.


Beidzot pati nofotogrāfēju savu Trojas zirgu. Skaistums visapkārt.
Taču savu bikini vēl neesmu izrādījusi, jo peldamā pludmale būs jāapmeklē, kad būs meitiņām velo un laidīsimies pa visurieni!
Ā, rīt mācīšos burāt.Tad arī dabūšu ūdeni jūrā.

 Šodien bijām aikido! Trakums. tagad zinu, kā ar vienu paņēmienu aizsargāties pret jebko. Jāiet būs vēl, taču bailīgi. Piekusām.
Baigā tehnika!

Katru dienu dzeru daudz turku tējas un ūdeni!
Pagaršoju kafiju, Stipra. Pēc tam bija zīlējums kafijas biezumos - nu, tāds ļoti patiess. Tātad mana vēlēšanās piepildīsies.
Tikko likās, ka ir sīka zemestrīce (Un bija jau arī !!! I'm surprised! Tā kā vējš kustinātu durvis un manu krēslu. Minimāli, bet bija. Tas esot normāli. Pa retam tā notiek).
Fatimai otrā siesta, ārā klusums un miers, taču iekšā nāk svaigums viens.

Gaidīšu skaistas ziņas no Jums, pūkainie! 
(Pati arī sūtīšos kaut ko iņķeresniju)

AIJA GERHARDE

Çanakkale Gençlik ve Spor Kulübü

18 Mart Stadyumu Altı 27/A Atatürk Cad. 

 17100

ÇANAKKALE

TURKEY

Skauti!

Kravājamies.

Es ar puikām!
Mīļi viņi visi! Jūs nevariet pat iedomāties!

Mēs būsim vietējā avīzē!

piektdiena, 2012. gada 1. jūnijs

Turturtur.

Mans ceļojums ir sācies.
Mazā lielpilsētā. Stambula. Pie sevis domāju - ko Tu te dari? Nepierasta, bet lieliska sajūta.
Metro satiku biznesmeni Juriju no Moldovas,kurš dzīvo Vācijā.
Can you speak Russian too ?
Of course! Kak ģela, Jurij?

5 stundu brauciens autobusā un es pat negulēju - Turku radio austiņās, filma turku valodā un aiziet.

Sāku smaržot kā turki - tur roku citronsmaržīgais dezinfekcijas līdzeklis vainīgs -  it kā būtu sēdējusi telpā, kur aizdedzināts vīraka kociņš... mm

Deviņos jau tumsiņa. Ar autobusu braucām prāmītī uz vajadzīgo krastu.
Jau pusnakts. Canakkale. Stilīga un mazliet eiropeiska pilsētiņa.
Kūl! Un tās jakas nav vairs jāvelk 25 grādos!

Optum!

vasara.elvee