piektdiena, 2012. gada 19. oktobris

Tikai 2 ar pusi mēneši un es atkal salšu!


Oktobrī ņemu kompjūteri padusē un dodos uz kafē, kur pavadu lielāko daļu dienas.
Rakstam kultūras projektu un meklējam darbus!
Rīga. Jo zinu, ka pašreiz vēlos aizdoties atpakaļ un izmēģināt savas iespējas tur.
Vēlāk domāsim atkal par jauniem piedzīvojumiem citās pasaules malās.


Pagaidiet! Tas nav viss!
Savu vasaras sezonu nobeidzu ar braucienu
Canakkale-Bursa-Antalya-Kemer-Olympos!
4 stundas ar autobusu, pēc tam 6 stundas mašīnā. Interesanti. Pabiju kompanjona lomā šoferim, lai pa nakti neaizmieg, braucot pa skaistajām vietām. Un te nu bija jāizpaužas ar savām vervelēšanas spējām.



Turcijas dienvidi mani iekarsēja, taču pilsētās pārāk daudz tūristu
(visvairāk krieviski runājoši - bija interesanti paklausīties sarunās :D)
Mana pirms 4 gadiem izteiktā vēlēšanās piepildījusies - atgriezos hipiju ciematā - senajā pilsētā Olympos! Tas bija lieliski!
Atradu arī baznīcu (Turcijā pārsvarā nav kristiešu baznīcu, bet gan musulmaņu mošejas)
Izpeldējos par Jums visiem! Un mans ķermenis saka paldies par pēdējo sauļošanos šogad!



Visbeidzot vēlējos pieminēt, ka esmu iemācījusies gatavot ēst dikti dikti vairāk. Man garšo ēst!
Aizdedzinu smaržīgo svecīti un eju gulēt.
(Neparasti sapņi gandrīz katru dienu, no kuriem pamožos ap 6 rītā. Atceros. Pierakstu. Pēc tam jauki palasīt.)

Vairāk bilžu še ku re ku:
www.manamaaksla.tr

www.Antalyairkarsta.lv


sestdiena, 2012. gada 6. oktobris

Biezpiena sacepums!



Augustiņā un septembrī fotogrāfējos savu Canakkali, pabraukāju riņķī, vaļājos parka zālītē un noslēdzu vasaras pludmales sezonu!

      Uztveru visu pozitīvi, respektēju citus, taču saprotu to, ka ļaudis šeit vēlas, lai viss notiek pēc viņu prāta (tas nekas, ka mēs zinām, kā kaut ko izdarīt 2x ātrāk vai foršāk). Un, ja mēs ar spānieti saprotam viņu ticību un tradīcijas, tad viņi gan brīžiem negrib saprast mūsu brīvo prātu un iecienītās lietas. 
Taču vairs jau mēs necenšamies viņiem kaut ko ieskaidrot (Bet es zinu, ka no diskusiju sarunām viņiem ir iespiedusies galvā viela pārdomām. YES!)

KAS JAUNS?

1. CIEMIŅI! Latviešu tautu meitas un tautu dēls  gribēja palūkot, kāda tad tā Turcija ir. Aizraujoši. Tagad vēlreiz zinām, kā garšo viņu tradicionālais Raki un mīdijas, kā atšķiras tautu raksturi un vēlmes, kā atpūsties pa karsto, kā palikt hotelī par vienu personu vairāk nekā rezervēts (paldies!), kā runāt angliski un turciski un kā saprast, ka kārojas latviskums.


2. Mums taču ofisā jauni logi. Kā spogulis. Visi, ejot garām, spoguļojas. Un ko darīt mums ? Smieties! (postscriptum - jāraksta kultūras projekts starp citu.)


3. Pārvācamies no 2.stāva uz 1. Divu stundu vietā šis pasākums izvēršas par 4 stundu staigāšanos un krāmēšanos.

4. Man ir pašai savs Brīvības parks ar pašai savu labāko draugu Suni un Kaķi. Viņi mani vienmēr tur gaida, kad gribu pabūt viena.


5. Linards sūta paša gatavotās ēdienu bildes. Es nevaru izturēt! Biezpiena sacepums ar ķīseli. Izskatās neatvairāmi!
      Ja jau iesāku ar ēdienu, tad turpināšu ar dzērienu. Apstiprināju dikti jo dikti, ka mana mīļākā vienkāršākā tēja ir ar bergamontes garšu.     
       
      Carlos: "Ļoti interesanti.. Esmu ievērojis, ka sievietes ēdot vienmēr vienu roku tur uz kājas ar plaukstu uz augšu!"

6. Spontāna ideja paņemt spāņu draugus un doties ar prāmi uz otru krastu (esot skaista pludmales pilsēta Kabatepe, taču atklājam, ka ir tikai kempingu pludmale bez pilsētas, tādēļ braucam tālāk uz Turcijas lielāko salu Gokceada - 4 stundas ceļā, 4 transporti, 2 transporta veidi un tikai 3 lati)



Pa dienu saulē karsti, TAČU tagad sākušies romantiskie vēsuma vakari. Domas palēninātas un siltas (patiešām esam palikušas relaksētas, jo pārāk daudz brīvā laika).
Arlabunakti bērni. 
Vairāk fotogrāfiju lūkojiet šajā vietnē:
www.CelojamUnVartamiesParka.ru:D